Šogad 90 gadu jubileju atzīmē Latvijas valsts, savukārt nākamā gada 4.martā savus 90 svinēs nacionālā ziņu aģentūra LETA, kuras pirmsākumi un tālākā gaita ir veidojusies mijiedarbībā ar Latvijas valsti un tās vajadzībām informācijas un komunikācijas jomā – nodrošināt ziņu apriti par svarīgāko Latvijā un pasaulē. Šo uzdevumu LETA veiksmīgi pilda arī mūsdienās, piegādājot augstas kvalitātes ziņas medijiem, biznesa un valsts organizācijām.

Šajā pirmsjubilejas gadā mēs vāksim arhīvu materiālus un apkoposim darbinieku atmiņas, pētīsim ziņu aģentūras vēsturi, darbību Bermontiādes, Otrā pasaules kara un Latvijas PSR laikā, kā arī LETA neseno pagātni pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Ar jaunieguvumiem iepazīstināsim arī jūs – LETA uzticamos draugus un klientus. Sākumam piedāvājam nelielu ieskatu ziņu aģentūras LETA vēsturē.

Kādreizējie LTA / LATINFORM / LETA darbinieki un līdzgaitnieki! Būsim priecīgi un pateicīgi, ja savās atmiņās dalīsieties ar mums! Rakstiet vesture@leta.lv un mēs ar jums sazināsimies!

1919.gads

3.martā Latvijas Pagaidu valdības vadītāja Kārļa Ulmaņa sekretārs Edmunds Freivalds (1891 - 1922) iesniedz Ulmanim rakstiskus apsvērumus par Preses biroja dibināšanas nepieciešamību.

4.martā Ulmaņa valdība, kas tolaik uzturas Liepājā, nolemj dibināt „Latvijas Preses biroju”, kura darbība pie Iekšlietu ministrijas tiek uzsākta nekavējoši. Par Preses biroja jeb „Latopress” vadītāju ieceļ redaktoru - advokātu Edmundu Freivaldu.

5.martā Freivalds nosūta pirmo „Latopress” telegrammu par iestādes dibināšanu un pirmo saturisko telegrammu par latviešu un vāciešu karaspēka daļu kustību pret lieliniekiem.

Līdz jūlija beigām birojā darbā tiek pieņemti 11 cilvēki, viņu vidū arī nākamais LETA vadītājs Rihards Bērziņš (1888 - 1942), kas sākotnēji darbojas kā franču un igauņu valodas tulks un intervētājs. Bermontiādes laikā „Latopress” 5-6 cilvēku sastāvā nodrošina visas ziņu aģentūras funkcijas.

1920.gads

15.marts Edmunds Freivalds darbu „Latopress” atstāj. Viņa tālākās gaitas ved uz Ārlietu ministriju, taču drīz vien viņš pievēršas tikai publicistikai. 1922.gada 6.augustā Freivalds traģiski iet bojā, noslīkstot jūrā Rīgas jūrmalā.

5.maijā Latvijas valdība nolemj likvidēt Latvijas Prese biroju un pilnvaro Latvijas Telegrāfa aģentūrai turpināt visus līdzšinējos preses biroja darbus kā iekšzemes, tā ārzemju informācijas laukā.

7.maijā Edmunda Freivalda kolēģis un draugs Rihards Bērziņš ziņo Valsts kancelejas direktoram, ka „ar šo datumu esmu uzņēmies Latvijas Telegrāfa aģentūras direktora pienākumu izpildīšanu”.

Starpkaru periods (1920 – 1940)

Nākamo 20 gadu laikā Rihards Bērziņš izveido LETA par daudzpusīgu un modernu informācijas aģentūru, kas līdzās ziņu un fotoattēlu ražošanai veido pielikumus reģionu laikrakstiem, izdod žurnālus un grāmatas, uztur veikalus, sniedz abonēšanas pakalpojumus, pat izveido Latvijā pirmo mākslas salonu. Lai gan LETA nav ietekmīga starptautiskās politikas mērogā, tā ir cienīta un atzīta Eiropas respektablāko ziņu aģentūru vidē, ar kurām tiek slēgti savstarpējās sadarbības līgumi. Ziņu aģentūra spēlē nozīmīgu lomu Latvijas ārpolitikā, izdod Latvijas saimnieciskās un politiskās dzīves biļetenu „Baltijas korespondence” četrās valodās.

Riharda Bērziņa vadītā LETA dod savu artavu arī 1934.gada apvērsuma propagandā, taču 30.gadu beigās Latvijas politisko eliti nepārprotami brīdina par valsts suverenitāti apdraudošo realitāti. LETA vārds starpkaru posmā tiek lietots reti, preses publikācijās ziņu aģentūru dēvē par LTA vai L.T.A. (Latvijas Telegrāfa aģentūra).

1940.gads

LETA ir vienīgā Latvijas valsts iestāde, kas, sarkanarmijai jūnijā iesoļojot Baltijas valstīs, iedrošinās protestēt pret šo varmācību – izplatot informāciju, kurā norāda, ka PSRS pārmetumi Latvijas valstij ir meli. Okupācijas vara Rihardu Bērziņu atlaiž no darba, pensionē un izliek no Mežaparka mājas, bet 1941. gada jūnijā apcietina un izsūta uz Krieviju. 1942.gada 4.aprīlī Rihards Bērziņš cietumā mirst.

19.jūlijā Bērziņa vietā par LETA vadītāju ieceļ kādreizējo „Jaunāko Ziņu” līdzstrādnieku Indriķi Kaģi. 19.jūlijs, kā arī 9.augusts vēlāk tiek minēti kā padomiskās LTA dibināšanas datumi. Par LTA priekšteci tiek nodēvēts 1919.gadā pastāvējušais LSD CK preses birojs.

10.oktobrī par „LETA” atbildīgo vadītāju tiek iecelts biedrs Vladimirs Šinkavecs. LETA darbinieki līdzās cenzētām vietējām ziņām spiesti tulkot un kompilēt TASS ziņu lenti. Latvija tiek izslēgta no pasaules ziņu aprites.

1941.gads

Vasarā, vācu okupācijas sākumposmā, par LETA vadītāju tiek iecelts ilggadējais LETA vicedirektors Kārlis Roze, bet jau rudenī viņu nomaina vācu ierēdņi. TASS vietā stājas DNB – Deutsche Nachrichtenbüro, kam nu ir apakšstruktūra, kas spēj producēt ziņu plūsmu latviešu valodā – DNB Latvijas teritorijas birojs. Latviešu preses izdevumos LETA vārda vairs nav, parādās ziņu avots LD, un visticamāk tas apzīmē „Lettische Landesdienst”.

Rudenī LD jau tiek dēvēta par Latvijas ziņu biroju (DNB - Das Nachrichtenbüro Lettlands), tomēr ziņu saturu nosaka vācu aģentūra. Arhīvos rodamā informācija ļauj piebilst, ka vismaz 1944. gadā to vadījis kāds Rotigs (Röttig).

1944.gads

24.jūlijā Latvijas PSR Tautas komisāru padome Maskavā lemj par Latvijas Telegrāfa aģentūras darba atjaunošanu, lai arī līdz padomju armijas ienākšanai Rīgā 13.oktobrī vēl jāpagaida.

27.decembrī inventarizācijas komisija Rīgā paraksta aktu, kas apliecina bijušā LETA īpašuma pārņemšanu padomju ziņu aģentūras valdījumā.

Padomju periods (1944 – 1990)

Nākamajās desmitgadēs LTA pastāv kā PSRS ziņu aģentūras TASS atzars un Latvijas PSR preses izdevumos kalpo par gandrīz vissvarīgāko padomju propagandas sistēmas sastāvdaļu. 1973.gada 15.maijā Latvijas PSR Telegrāfa aģentūra tiek pārdēvēta par LATINFORM.

Laikā no 1944.gada rudens līdz 1972.gadam ziņu aģentūras vadītāji mainās bieži: to vada Voldemārs Bušs, Viktors Ļezins, atkal Voldemārs Bušs, Nikolajs Vladimirskis, Otto Jurans, Sergejs Virtmanis, Ivans Veselovs, Arnolds Karnītis, Ziedonis Banka. No 1972. līdz 1990.gadam LATINFORM direktors ir Zigmunds Osmanis, kura karjerā tas ir pazeminājums - viņš šajā amatā tiek pārcelts no Latvijas Komunistiskās partijas CK Propagandas nodaļas vadītāja vietas.

1990.gads

31.maijā tiek pieņemts LR Ministru padomes lēmums „Par Latvijas Republikas Ministru padomes Telegrāfa aģentūras (LETA) izveidošanu”. Tās jaunais direktors Aivars Baumanis Maskavā noslēdz līgumu ar TASS, kurā fiksēts, ka LETA ir Latvijas nacionālā ziņu aģentūra, kas apmainās ar ziņām ar citas valsts ziņu aģentūru - LETA atjauno savu suverenitāti. Tomēr LETA toreizējiem vadītājiem - Ērikam Kehrim, Jānim Galviņam, Zigurdam Urbulim, Vilnim Ilziņam, Aldim Neimanim tā arī neizdodas panākt LETA atdzimšanu.

1997.gads

31.janvārī. LETA direktors Aldis Neimanis nosūta Privatizācija aģentūrai vēstuli ar lūgumu steidzami izskatīt jautājumu par LETA privatizāciju vai likvidāciju. Finansiālās mazspējas un vāja menedžmenta darbības dēļ LETA var uzskatīt par bankrotējušu.

17.jūnijā tiek apstiprināti LETA privatizācijas noteikumi. Privatizētājam tiek noteikta prasība uzņēmumā ieguldīt 90 tūkstošus latu, kas praktiski nozīmē segt uzņēmuma parādus.

14.augustā tiek ziņots, ka līdz privatizācijas noteiktajam termiņam – 12.augusta plkst.16.00 – atbilstoši apstiprinātajiem privatizācijas noteikumiem ir pieteicies viens pretendents – Mārtiņš Barkāns, kas tiek apstiprināts par privātā kapitāla piesaistītāju LETA privatizācijas realizēšanai.

Ar jauno darbinieku komandu LETA neilgā laika posmā atgūst zaudētās pozīcijas un kļūst par neaizstājamu svarīgākās sociālpolitiskās un ekonomiskās informācijas pirmavotu – informācijas līderi Latvijā. Kā vienīgā pilna servisa informācijas aģentūra tā piegādā augstas kvalitātes ziņas un biznesa informatīvos risinājumus visu veidu organizācijām un uzņēmumiem.

2008.gads

LETA mūsdienu prasībām un kvalitātei atbilstošo produktu un pakalpojumu klāstā ir gan Baltijā modernākais fotoserviss un unikāla satura arhīvs, gan mediju monitorings, organizāciju un personu datu bāzes, apskati un analītiskie produkti, specializētais biznesa informācijas portāls Nozare.lv, multimediji, kā arī citi pakalpojumi, tai skaitā moderni informācijas izplatīšanas kanāli.

Uzņēmumā un ar to saistītajās kompānijās šodien strādā 209 darbinieki. LETA turpina īstenot savu misiju – Pirmie par svarīgāko!

Izmantotie avoti:
Arnis Kluinis „LETA. Nacionālās ziņu aģentūras lomas 20./21. gs. Latvijā”, SIA LETA, Rīga 2005
Ernests Treiguts-Tāle „Latvieši, karš ir sācies!”, Gauja, ASV, 1990
„Latvijas Republikas prese 1918-1940”, Zvaigzne ABC, Rīga 1996