Rīga, 26.jūn., LETA. Ministru kabinets šodien iepazinās ar Vides ministrijas sagatavoto Latvijas nacionālo pārskatu par ilgtspējīgas attīstības īstenošanu, kas drīzumā tiks iesniegts Eiropas Komisijā (EK).

Saskaņā ar 2006.gadā atjaunoto Eiropas Savienības (ES) ilgtspējīgas attīstības stratēģiju dalībvalstīm pārskats bija jāiesniedz līdz šī gada jūnijam.

EK tiks iesniegts arī nevalstisko organizāciju sagatavotais ziņojums par Latvijas ilgtspējīgu attīstību.

Kā pārskatā norāda Vides ministrija, saskaņā ar ANO Vides un attīstības komisijas definīciju, ilgtspējīga attīstība ir tāda attīstība, kas nodrošina mūsdienu paaudzes vajadzības, neradot grūtības nākamajām paaudzēm nodrošināt savas vajadzības.

Pārskatā raksturota pašreizējā situācija enerģētikā, rūpniecībā, reģionu un tūrisma attīstībā, kā arī mājokļu politikas īstenošanā. Tāpat raksturots tas, kā Latvija īsteno ES ilgtspējīgās attīstības stratēģiju attiecībā uz klimata pārmaiņām un tīru enerģiju, transportu, patēriņu un ražošanu, dabas resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu, sabiedrības veselību, sociālo integrāciju, demogrāfiju un migrāciju.

Dokumentā noteikti vēl īstenojamie mērķi un pasākumi.

Pagājušā gadsimtā Latvijā gada vidējās gaisa temperatūras pieaugums ir aptuveni viens grāds pēc Celsija skalas, bet pēdējo 50 gadu ilggadīgo nokrišņu analīzes liecina par to kopējā daudzuma palielināšanos. Fenoloģiskie novērojumi rāda, ka veģetācijas periods Latvijā ir kļuvis garāks par astoņām dienām, teikts pārskatā.

Pēdējos 20-30 gados Latvijas piekrastē pieaug postošo rudens un ziemas vētru spēks, kas izraisa apjomīgus vējuzplūdu radītos ūdens masu sadzinumus krasta joslā. Ņemot vērā to, ka ziemas kļūst siltākas un tāpēc neveidojas zemes sasalums un ledus piekrastes seklūdens zonā, Latvijas piekrastē ievērojami pastiprinās pamatkrasta erozija.

Aptuveni 62% no Latvijas 495 kilometrus garās jūras krasta joslas, kuru veido zemie smilšainie krasti ar kāpām, uzskatāmi par paaugstināta erozijas riska zonu. Latvijā gar atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča krastu 5-10 kilometru platā joslā dzīvo vairāk nekā viens miljons cilvēku - gandrīz puse no valsts iedzīvotāju kopskaita.

2004.gadā atjaunojamo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā bija 46,5%. Līdz 2010.gadam 36% no Latvijas primārajiem energoresursiem un 49,3% no elektroenerģijas resursiem jābūt atjaunojamiem.

Latvijas primāro energoresursu bilancē visvairāk izmantotie atjaunojamo energoresursu veidi ir koksne un hidroresursi. Vēja enerģija un biogāze tiek izmantoti ievērojami mazāk, bet saules enerģiju patlaban izmanto ļoti nelielos apjomos.

96% no visas saražotās elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem iegūst trijās lielajās hidroelektrostacijās - Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu. Mazās hidroelektrostacijas saražo 2%, bet vēja ģeneratori un biogāzes stacijas - attiecīgi 1,5% un 0,8% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma valstī.

Biodegvielas izmantošanas mērķis 2010.gadā ir sasniegt tās īpatsvaru 5,75% kopējā degvielas apjomā. Latvijā biodegviela tiek ražota, izmantojot no rapša sēklām iegūto eļļu. Rapša sējplatības aizņem 54 000 hektāru, kas ir apmēram 6% no visas aramzemes Latvijā. Lai veicinātu biodegvielas patēriņu, ar likumu par akcīzes nodokli biodegvielai ir noteiktas samazinātas akcīzes nodokļa likmes, teikts pārskatā.

2006.gadā finansiāli atbalstāmās kvotas apjoms bioetanolam bija 16 miljoni litru un biodīzeļdegvielai - 18 miljoni litru.

Līdz 2017.gadam Latvijā paredzēts par 9% samazināt enerģijas patēriņu. Mājokļu jomā būtiska problēma ir dzīvojamo māju lielais enerģijas patēriņš. 2005.gadā Latvijā bija 337 888 dzīvojamās mājas, no tām vairāk nekā 40% būvētas laika posmā no 1958. līdz 1992.gadam, kad būvniecībā plaši izmantoja dzelzsbetona konstrukcijas. Šīm ēkām ir raksturīgs liels enerģijas patēriņš un zema ēku norobežojošo konstrukciju siltuma noturība, tāpēc jāveic māju renovācija un rekonstrukcija.

Vienotā programmdokumenta prioritātes "Ilgtspējīgas attīstības veicināšana" gaitā tiek īstenoti pasākumi ar kopējo finansējumu 78 806 534 eiro (55 385 232 lati), no kuriem 46% paredzēti pieejamības un transporta sistēmas attīstībai, 29% - vides infrastruktūras uzlabošanai un tūrisma veicināšanai, 15% - izglītības, veselības aprūpes un sociālās infrastruktūras attīstībai, bet 10% - informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstībai.

Vides ministrija informē, ka šogad uzsākts darbs, lai izstrādātu jaunu Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas kalpos par pamatu Nacionālajam attīstības plānam, deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību, valdības rīcības plānam, plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmām un teritoriju plānojumiem.

Savukārt nevalstiskās organizācijas norāda, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi lielā mērā nodrošina resursu ietilpīgās nozares, tomēr pastāv arī būtiska atkarība no resursu importa, īpaši fosilās degvielas, būvniecības izejvielu un metāla konstrukciju materiāliem.

Pēdējo gadu laikā Latvijā ir pieaudzis dabas resursu patēriņš un resursu tiešā ieejošā plūsma. Lai sasniegtu Rietumeiropas rādītājus, Latvijai resursu izmantošanas efektivitāte jāpalielina vismaz pieckārtīgi, uzskata sabiedriskās organizācijas.

Tās uzsver, ka ūdeņu kvalitāte Latvijā joprojām ir neapmierinoša - palielinās atkritumu apjomi, bet otrreizējā pārstrāde nedarbojas pietiekami efektīvi.

Sociālie partneri norāda, ka joprojām pastāv ievērojamas reģionālās atšķirības ienākumu un nodarbinātības ziņā. Ir liela dzimumu nevienlīdzība, un palielinās sociālā noslāņošanās.