http://www.leta.lv LETA 140 40 http://www.leta.lv http://www.leta.lv/img/leta-logo.gif lv (C) 2008 SIA LETA PHP http://feedvalidator.org/docs/rss2.html endijs.lisovskis@leta.lv endijs.lisovskis@leta.lv 7FF523AF-AE21-495D-B28A-726B0C80D33A Šodien svarīgākais http://www.leta.lv/fnews.php?id=7FF523AF-AE21-495D-B28A-726B0C80D33A Fri, 09 May 2008 00:00:00 +0300 Rīga, 9.maijs, LETA. Politiķu publicitātes reitingā aprīlī būtisku kāpumu piedzīvojusi demisionējusī e-lietu ministre Ina Gudele, pakāpjoties uz piekto pozīciju. Aizvien lielāku publicitāti sāk gūt ekspremjers Aigars Kalvītis (TP), kurš nostiprinājis savas pozīcijas publicitātes topa galvgalī, liecina aģentūras LETA Mediju monitoringa nodaļas veiktais pētījums. Pēc atklātajiem pārkāpumiem Gudeles sekretariātā saistībā ar viņas dzimšanas dienas svinībām par valsts līdzekļiem, ministre aprīļa otrajā pusē atkāpās no ieņemamā amata un izstājās no Zaļo un zemnieku savienības, tādējādi gūstot lielu publicitāti presē. Salīdzinājumam, martā Gudele bija pieminēta 15 preses publikācijās, savukārt aprīlī bijusī ministre jau minēta 93 centrālo laikrakstu un 48 reģionālo laikrakstu publikācijās. Kopumā Gudele pieminēta 113 latviešu valodā iznākošo laikrakstu un 28 krievu valodā iznākošo laikrakstu preses publikācijās, kas veido 2,6% no kopējās politiķu publicitātes apjoma. Sociologs Arnis Kaktiņš aģentūrai LETA uzsvēra, ka notikums ap Gudeli ir "atraktīvs un medijiem ļoti interesants skandāls", tāpēc nav nemazākā pārsteigums par Gudeles straujo publicitātes uzplaiksnījumu. Tikpat droši gan varot prognozēt, ka nākamajā mēnesī Gudele atkal strauji pametīšot publicitātes reitinga galvgali, protams, ja netikšot atklāti kādi jauni pārkāpumi viņas vadītajā sekretariātā, prognozēja sociologs. Analizējot politiķu publicitātes reitingu, aprīlī skaidri izkristalizējas tendence - Kalvītis ar katru mēnesi publicitātes topā ieņemt aizvien augstāku pozīciju. Aprīlī politiķis ierindojies jau ceturtajā vietā, kāpjot par divām pozīcijām. Kalvītis pieminēts 179 centrālo laikrakstu publikācijās un 41 reģionālo laikrakstu publikācijā. Latviešu valodā iznākošajos laikrakstos politiķis pieminēts 177 publikācijās, savukārt krievu valodā iznākošajos laikrakstos - tikai 43 publikācijās, kas kopsummā arī ietekmējis viņa atrašanos vienu pozīciju aiz trešajā vietā esošā satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC). Arī Kaktiņš novērojis, ka Tautas partijas līderis masu mēdijos parādās aizvien biežāk. "Ja pēc premjera amata atstāšanas, zināmā mērā apzināti un acīmredzami, Kalvītis pagāja ēnā no publiskās telpas, tagad viņš ir aktivizējies, kas arī patlaban lielākās Saeimā pārstāvētās partijas vadītājam un līderim būtu pašsaprotami," norāda sociologs. Pēc viņa prognozēm, Kalvītis arī turpmāk būs stabils publicitātes reitingu līderis un viņa aktivitātes publiskajā telpā varētu arī palielināties. Aprīlī kāds no 170 pētījumā iekļautajiem politiķiem preses publikācijās pieminēts 5414 reizes, kas ir vairāk nekā martā, kad kāds no pētījumā iekļautajiem politiķiem presē bija pieminēts 3892 reizes. Jāņem vērā, ka aprīlī tika palielināts monitorēto laikrakstu skaits - klāt nākuši pieci reģionālie preses izdevumi, kas gan nevarētu tik būtiski ietekmēt politiķu publicitātes pieaugumu. Kaktiņš papildina, ka aprīlī publiskajā telpā liela aktivitāte bijusi vērojama ap parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē un pensiju likumā, kas neizbēgami ir licis politiķiem daudz aktīvāk iesaistīties komunikācijā ar medijiem. Aģentūras LETA veidotajā publicitātes reitingā līderpozīcijas jau trīs mēnešus pēc kārtas nemainīgi saglabā premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) - aprīlī pieminēts 557 preses publikācijās, Valsts prezidents Valdis Zatlers - minēts 314 publikācijās, kā arī Šlesers - minēts 239 publikācijās. No kopējā pētījumā iekļauto politiķu publicitātes apjoma valdības vadītāja publicitātes īpatsvars veidojis 10,29%, Valsts prezidenta - 5,80%, bet satiksmes ministra - 4,41%. Aprīlī pieaudzis šo trīs politiķu kopējais publicitātes apjoms, kā arī īpatsvars kopējā reitingā. Premjers aprīlī pieminēts 408 centrālās preses publikācijās, kā arī 149 reģionālās preses publikācijās. Pārliecinoši lielāko publicitāti Godmanis gūst latviešu valodā iznākošajos laikrakstos, kuros pieminēts 419 publikācijas, pretstatā 138 publikācijām krievu valodā iznākošajos laikrakstos. Arī Valsts prezidents lielāko publicitāti gūst latviešu valodā iznākošajos laikrakstos, kuros pieminēts 228 publikācijās. Krievu valodā iznākošajos laikrakstos Zatlers aprīlī pieminēts 86 publikācijās. Reģionālajos laikrakstos Valsts rezidents minēts 82 publikācijās. Šlesers pieminēts 166 centrālo laikrakstu preses publikācijās, kā arī 73 reģionālās preses publikācijās. Latviešu valodā iznākošajos laikrakstos satiksmes ministrs minēts 168 publikācijās, bet krievu valodā iznākošajos laikrakstos - 71 publikācijā. Salīdzinoši lielāka publicitāte krievu valodā iznākošajos laikrakstos Šleseram ir ļāvusi apsteigt Kalvīti. Nemainīgi stabilas pozīcijas publicitātes reitingā saglabā Saeimas deputāts, komponists Raimonds Pauls (TP), kurš aprīlī ierindojies sestajā vietā, zaudējot vienu pozīciju reitingā. Viņš pieminēts 126 preses publikācijās no kurām 106 bijušas latviešu valodā iznākošajos laikrakstos, bet 20 - krievu valodā iznākošajos. Kaktiņš gan pieļauj, ka Paula lielā publicitāte būtu vairāk saistāma ar viņa māksliniecisko darbību un parādīšanos laikrakstu kultūras sadaļās. Līdz šim nav novērots, ka Pauls būtu vienos no "top" politiķiem, kas aktīvi komentētu politiskos jautājumus, norādīja Kaktiņš. Septītajā vietā, zaudējot trīs pozīcijas reitingā, atrodas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura pieminēta 121 preses publikācijā, kas veido 2,23% no kopējā politiķu publicitātes apjoma. Astotajā vietā ierindojies zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS), piedzīvojot kāpumu par četrām vietām. Ministrs kopumā pieminēts 117 preses publikācijās. Lielāko publicitāti Roze guvis reģionālajos laikrakstos, kuros pieminēts 78 preses publikācijās, salīdzinot ar 39 publikācijām centrālajos laikrakstos. Nemainīgi devīto vietu reitingā saglabājis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), kurš pieminēts 110 preses publikācijās. Centrālajos preses izdevumos ministrs pieminēts 60 publikācijās, bet reģionālajos laikrakstos - 50 publikācijās. Pirmo desmitnieku noslēdz ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), kurš pieminēts 107 preses publikācijās. Salīdzinot ar martu, ministrs publicitātes reitingā piedzīvojis kāpumu par piecām pozīcijām. Salīdzinot ar martu, no publicitātes reitinga pirmā desmitnieka ir izkritis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) - no septītās noslīdot uz 17.vietu aprīlī, arī Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) ir zaudējis četras pozīcijas un nu atrodas 12.vietā. Vienu pozīciju, salīdzinot ar martu, ir zaudējusi Saeimas deputāte un nule izveidotās partijas "Pilsoniskā savienība" priekšsēdētāja Sandra Kalniete, kura aprīļa publicitātes reitingā ierindojusies 11.vietā. Publicitātes reitinga augšgalā pirmo reizi nokļuvis eksprezidents Guntis Ulmanis, kurš pieminēts 68 preses publikācijās un reitingā ierindojās 23.vietā. Ulmaņa publicitātes kāpums gan varētu būt saistīts ar viņa aktīvo iesaistīšanos hokeja kluba "Dinamo Rīga" izveidē. Šis projekts visticamāk nodrošinājis arī daļu no Kalvīša publicitātes. Veicot politiķu publicitātes reitingu pētījumu, monitorēti 17 nacionālie un 40 reģionālie preses izdevumi. Publicitātes reitinga pētījumā iekļauti visi Saeimas un Eiropas Savienības Parlamenta deputāti, valdības locekļi, Valsts prezidents un bijušie prezidenti, lielāko pašvaldību vadītāji, Rīgas domes politiskās amatpersonas un citi politiķi. Aprīlī, tāpat kā martā, reitingu tabulas vadošajā grupā iekļuvuši 26 politiķi. Šajā grupā tiek iekļauti politiķi, kuru publicitāte veido vismaz 1% no kopējā pētāmo personu publicitātes apjoma. Februārī bija 31 šāds politiķis. Aprīlī no vadošā grupas izkrituši "Jaunā laika" līderi Solvita Āboltiņa un Einars Repše, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) un aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP), bet viņu vietā bez Gudeles un Ulmaņa nākuši arī labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) un Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. Nacionālās ziņu aģentūras LETA šo ikmēneša pētījumu sāka veikt februārī. Kopš marta pētījuma datus var analizēt arī pa atsevišķām kategorijām, piemēram, pēc publicitātes apjoma reģionālajā vai nacionālajā presē, pēc publikāciju valodas. 9B9B3426-8ABD-4227-A9EA-D7E02599FDDB Šodien svarīgākais http://www.leta.lv/fnews.php?id=9B9B3426-8ABD-4227-A9EA-D7E02599FDDB Fri, 09 May 2008 00:00:00 +0300 Rīga, 9.maijs, LETA. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo ceturksni, pieaudzis par 3,6%, šodien paziņoja Centrālās statistikas pārvalde (CSP). Šie ir provizoriskie - iepriekšējā novērtējuma dati. Oficiālie rezultāti tiks paziņoti 9.jūnijā. Līdz ar to IKP pieaugums šā gada sākumā ir būtiski samazinājies pēc vairāku gadu straujas izaugsmes. Kā ziņots, pagājušajā gadā Latvijas IKP pieauga par 10,2%. Aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu IKP apjoms palielinājās par 8%. IKP 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, pieauga par 11,9%. Tas bija straujākais gada kopējais IKP pieaugums Latvijas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas. 7F1F0350-AC28-4C56-B1ED-1B39F869AA28 Šodien svarīgākais http://www.leta.lv/fnews.php?id=7F1F0350-AC28-4C56-B1ED-1B39F869AA28 Fri, 09 May 2008 00:00:00 +0300 Rīga, 9.maijs, LETA. Augstākās tiesas (AT) plēnumā tiesneši šodien AT priekšsēdētāja amatam izvirzīja Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Par Bičkoviča izvirzīšanu augstajam amatam šodien nobalsoja 28 no 44 uz plēnumu atnākušajiem AT tiesnešiem, bet 16 bija pret. Par Bičkoviča apstiprināšanu amatā lems Saeima. AT plēnumā trīs no četriem izvirzītajiem priekšsēdētāja amata kandidātiem oficiāli atteicās pretendēt uz augsto amatu. No pretendēšanas uz atbildīgo amatu atteicās līdzšinējais AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns un AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš. Pašreizējais AT priekšsēdētājs Guļāns debatēs pirms vēlēšanām aicināja pārdomāt Jonikāna kandidatūru, tomēr viņa atbalstītais pretendents nevēlējas uzņemties AT priekšsēdētāja amata pienākumus. Savukārt Jonikāns izvirzīja Guļāna kandidatūru, taču arī viņš atteicās. Gruziņš, atsakoties no pretendēšanas, AT vadītāja amatam ieteica Bičkoviču. Bičkovičs, ja Saeima apstiprinās viņu atbildīgajā amatā, solīja ar savu darbu turpināt Guļāna aizsākto un nostiprinot tiesā labas pārvaldības principus. "Ja man tiks uzticēts šīs stafetes kociņš, es distanci neizmainīšu un neskriešu grāvja virzienā," solīja Bičkovičs. Kā vienu no savas darbības pamatprincipiem Bičkovičs izvēlējies neiejaukšanos tiesas skatīto lietu spriešanā, iekšējās komunikācijas attīstīšanu, tiesas tēla pilnveidošana, kā arī tiesas telpu problēmu risināšanu. Tāpat Bičkovičs uzskata, ka būtu jāpalielina tiesneša palīgu darba nozīmīgums un atalgojums. Bičkovičs ir viens no AT attīstības un darbības stratēģijas plāna 2007. līdz 2010.gadam līdzautoriem. Pašreizējā AT priekšsēdētāja Guļāna pilnvaru termiņš beidzas šā gada jūnijā. Guļāns AT priekšsēdētāja amatā strādā jau 14 gadus. Lai gan likums precīzi nenosaka, cik gadus viena persona var strādāt šajā amatā, Guļāns uzskata, ka jādod iespēja kandidēt jauniem cilvēkiem. Viņš pieļauj, ka, ilgstoši strādājot šajā amatā, "varbūt neredz tās problēmas, ko saskata plašāka sabiedrība". Pēc pilnvaru termiņa beigām Guļāns, visticamāk, strādāšot par AT tiesnesi krimināltiesību jomā. 75599C9F-D2E9-4BD8-9750-B4D12120570B Šodien svarīgākais http://www.leta.lv/fnews.php?id=75599C9F-D2E9-4BD8-9750-B4D12120570B Fri, 09 May 2008 00:00:00 +0300 Rīga, 9.maijs, LETA. "Rīgas ūdens" darbinieki šorīt ir pabeiguši ūdensvada bojājumu labošanu, tāpēc tiek solīts, ka rīta pusē Daugavas labā krasta ūdensvados Rīgā tiks atjaunota pilnvērtīga ūdens piegāde. Kā aģentūrai LETA stāstīja pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" preses sekretārs Artūrs Mucenieks, ūdens piegādes spiediens tiek atjaunots pakāpeniski, turklāt no rītiem ūdens patēriņš ir viens no lielākajiem, tāpēc esot iespējams, ka rīta stundu laikā ūdens piegādes problēmas vēl būšot jūtamas. Pēc ūdensvada bojājumu novēršanas spiediens Rīgas pilsētas ūdensvada tīklā strauji ceļas un dienas laikā ūdens piegāde normalizēsies, sola "Rīgas ūdens". Sākotnēji bija plānots, ka ūdens piegāde tiks atjaunota līdz vakar vakaram, taču remontdarbi ritēja smagi un ūdens piegādi neizdevās atjaunot sākotnēji plānotajā termiņā. Kā ziņots, veicot maģistrālā ūdensvada remontdarbus Teikas un Džutas ielas krustojumā, salūza aizbīdnis 100 gadus vecā caurulē. Remontdarbu veikšanai bija nepieciešams noslēgt bojājuma vietai apkārtējos ūdensvadus, tādēļ daudzos pilsētas rajonos samazinājās ūdens spiediens. Ūdens trūka galvenokārt namu augšējo stāvu iemītniekiem, taču ūdens piegādes traucējumi bija arī citiem iedzīvotājiem. Mucinieks atzīmēja, ka ūdensvada remontdarbi turpināsies, tāpēc Daugavas labā krasta ūdensvados Rīgā šogad vēl būs saduļķojies ūdens. Maģistrālo ūdensvadu rekonstrukcija notiek Juglā, kas saistīta ar ūdens plūsmas un spiediena izmaiņām pilsētas ūdensvada tīklā. Darbu pasūtītājs ir "Rīgas ūdens", bet saskaņā ar konkursa rezultātiem darbu ģenerāluzņēmējs ir SIA "Abagars". Veicamie darbi paredz vecajos 800 milimetru diametra cauruļvados ievilkt jaunas 600 milimetru diametra ūdensvada caurules. Šāds risinājums tiek izmantots, lai nebūtu jārok gara tranšeja un vēl vairāk jāierobežo transporta kustība Brīvības ielā. Šie darbi tiek veikti, lai uzlabotu ūdens kvalitāti rīdzinieku mājokļos, kā arī optimizētu ūdens piegādes drošumu. Šajā laika periodā veicamie darbi neietekmēs tuvējo mikrorajonu ūdensapgādi, tomēr nākotnē veicamo darbu dēļ gaidāmi arī ūdensapgādes traucējumi. "Rīgas ūdens" aicina iedzīvotājus būt saprotošiem, jo veicamie darbi ir nepieciešami ūdens kvalitātes uzlabošanai. 02372E67-E661-4812-8F95-770AD14FE3DD Šodien svarīgākais http://www.leta.lv/fnews.php?id=02372E67-E661-4812-8F95-770AD14FE3DD Fri, 09 May 2008 00:00:00 +0300 Vašingtona, 9.maijs, LETA--REUTERS. Demokrāts Baraks Obama ceturtdien pieļāva iespēju, ka varētu izvēlēties savu konkurenti Hilariju Klintoni kā viceprezidenta kandidāti kopējā sarakstā, ja uzvarēs cīņā par tiesībām pārstāvēt savu partiju ASV prezidenta vēlēšanās. "Nav nekādu šaubu, ka viņa ir piemērota viceprezidenta amatam, nav nekādu šaubu, ka viņa ir piemērota prezidenta amatam," telekanālam "NBC News" paziņoja Obama. Intervijā CNN viņš sacīja, ka vēl nav pabeidzis cīņu par izvirzīšanu kandidēšanai uz prezidenta amatu, taču kad to pabeigs, sāks izvēlēties savu partneri, lai stātos pretī republikāņu kandidātam. "Viņa ir nenogurstoša, viņa ir gudra. Viņa ir spējīga. Un ir acīmredzams, ka viņa ikvienam būtu potenciālo viceprezidentu kandidātu saraksta augšgalā," pavēstīja Obama. Obama tagad ir izcīnījis 1842 nacionālā konventa delegātu balsis, kamēr Klintone spējusi sev nodrošināt 1692 delegātu atbalstu. Lai demokrātu kandidāts tiktu izvirzīts startam vēlēšanās, viņam jāiegūst vismaz 2025 delegātu atbalsts. Ņemot vērā, ka pēc šonedēļ Ziemeļkarolīnā un Indiānā notikušā balsojuma priekšvēlēšanas gaidāmas tikai sešās pavalstīs, kuru delegātu kopskaits ir 217, abām pusēm, lai nodrošinātu savu izvirzīšanu startam novembra vēlēšanās, jāķeras pie to 300 tā saukto superdelegātu pārliecināšanas, kas vēl nav izlēmuši, kuram no pretendentiem dot priekšroku. Kopumā demokrātu nacionālajā konventā, kas paredzēts Denverā laikā no 25.augusta līdz 28.augustam, piedalīsies 4049 delegāti, no kuriem 796 būs superdelegāti - Kongresa locekļi un augstākās partijas amatpersonas gan nacionālajā, gan pavalstu līmenī. Šo superdelegātu balsis nav saistītas ar konkrētu kandidātu, kas ļauj tiem balsot pēc pašu ieskatiem. Jāņem vērā, ka šis apstāklis liedz paļauties uz šo superdelegātu solījumu atbalstīt to vai citu kandidātu, jo viņi var mainīt savu viedokli jebkurā brīdī. F51FDD97-8BA0-4385-A039-F55581B1957F Šodien svarīgākais http://www.leta.lv/fnews.php?id=F51FDD97-8BA0-4385-A039-F55581B1957F Fri, 09 May 2008 00:00:00 +0300 Beirūta, 9.maijs, LETA--REUTERS. Trešo dienu turpinoties sadursmēm starp Irānas un Sīrijas atbalstītā grupējuma "Hizbollah" kaujiniekiem un Rietumu atzītās Libānas valdības atbalstītājiem, šiītu kaujinieki piektdien pārņēmuši savā kontrolē lielu daļu Beirūtas. Kā jau ziņots, kaujās nogalināti vismaz desmit cilvēki, bet 20 guvuši ievainojumus. Visu nakti pilsētā bija dzirdamas granātu eksplozijas un automātisko ieroču šāvieni, turpinoties libāniešu savstarpējām sadursmēm, kuras ir niknākās kopš pilsoņkara, kas Libānu plosīja no 1975. līdz 1990.gadam. "Hizbollah" kaujinieki piespieduši slēgt visus medijus, kas pieder Libānas valdošās koalīcijas līdera Saada Hariri ģimenei. Iepriekš, atsaucoties uz kādu mediju grupas amatpersonu, tika ziņots, ka mediju darbu pārtraukt izlēmusi to vadība un ka to ēkas atrodas līdz šim neitralitāti ievērojošās armijas kontrolē. "Pēc tam, kad mēs saņēmām draudus no bruņotajiem "Hizbollah" kaujiniekiem, visi mediju kanāli ir slēgti un nonākuši armijas kontrolē," pavēstīja amatpersona, kas nevēlējās atklāt savu vārdu. "Armija mūs arī informēja par draudiem, un mēs izlēmām pasargāt mūsu žurnālistus." Taču tagad no drošības spēkiem saņemtas ziņas, ka mediju grupas "Future" ēkas pārsvarā musulmaņu apdzīvotajā Beirutas rietumu daļā ieņēmuši "Hizbollah" kaujinieki un viņu sabiedrotie no grupējuma "Amal". Savukārt aculiecinieki stāsta, ka ieņemta arī laikraksta "Al Mustaqbal" ēka, no kuras logiem pašlaik veļoties dūmi. Kopumā darbu pārtraucis Hariri mediju grupai piederošs satelītu ziņu kanāls, divi parastās apraides televīzijas kanāli, radiostacija un laikraksts. Tomēr atsevišķus sagrābtos kontrolposteņus, Hariri mediju ēkas un dažu valdošās koalīcijas deputātu un ministru mājas kaujinieki esot bez cīņas nodevuši armijai.